Abu iespēju streika cena,

abu iespēju streika cena

Intervija ar Egilu Baldzēnu: Streiks ir radikālākā metode Sociālais dialogs un streiki, zviedru arodbiedrības un Latvijas iespējas Eiropas darba tirgū — tā ir arī mūsu arodbiedrību ikdiena. Taču jums ir veiksmīga pieredze, veidojot sociālo dialogu gan ar darba devējiem, gan valdību un Saeimu. Bet vai kompromisa meklēšana sarunu ceļā nav uztverama kā arodbiedrību piekāpšanās? Sociālais dialogs neizslēdz streikus, mītiņus vai piketus. Mūsu galvenā metode ir pārliecināt sociālos partnerus — darba devējus un valsts institūcijas par to, ka mūsu sociālās prasības ir pamatotas, nepieciešamas un arī neizbēgamas.

Lai piespiestu šīs prasības ievērot, pati radikālākā metode ir streiks. Arodbiedrībām jāprot pareizi kombinēt dažādas metodes.

atvasināto instrumentu tirgus iespēja

Streiku un piketu nevar pretnostatīt sociālajam dialogam, jo tas vājina arodbiedrību spēku. Bet tieši ar mediķu streiku panācām, ka valdība pieņēma lēmumu, kurā ietvēra visas streika prasības. Taču valdības mainījās, prasības netika pildītas.

Nepieciešamie likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumi iestrēga ministrijās. Pamazām abu iespēju streika cena izdevās pārliecināt, un valsts budžetā vispirms parādījās papildu 40 miljoni latu veselības aprūpei.

tirdzniecības iespējas bez ieguldījumiem

Taču nesakārtotās likumdošanas dēļ šī algām paredzētā nauda līdz mediķiem bieži vien nenonāca, jo tika segti citi maksājumi. Arodbiedrības ierosināja un «Jaunā laika» deputāti sasauca ārkārtas Saeimas plenārsēdi par abu iespēju streika cena finansējumu veselības aprūpei. Sākotnēji Galu galā Iznāca tā, ka visi kopā cīnījās, bet vieniem tika «sausiņi», otriem — «sviestmaizes».

Tā bija valdības politika, lai cilvēkus pretnostatītu, vājinot arī arodbiedrību spēku. LBAS kopā ar abām medicīnas arodbiedrībām prasa, lai jautājums tiek risināts kompleksi.

ECB speciālistu 2020. gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai

Nevar izcelt atsevišķas profesijas un viņu problēmas, nerisinot pārējās. Ja iepriekšējā valdība devusi solījumus, kā tas bija ar anesteziologiem, jaunajai valdībai tie jāievēro. Mums bija domstarpības ar veselības aprūpes ministru G. Bērziņu, kas uzskatīja, ka to var atlikt un pagaidīt. Tas būtu iespējams, ja viņš kopā ar anesteziologiem kopīgās sarunās šo vienošanos būtu panācis.

Ja ir nopietna vēlme sakārtot veselības aprūpes sistēmu, ja ir valsts garantijas par nepieciešamajām likumdošanas normām, piekrītam, ka algu paaugstināšana var notikt ar 1. Bet galvenais — ir jāsakārto sistēma, jo nauda pati par sevi vēl daudz ko neatrisina. Jānis Kuzins, viens no šīs arodbiedrības līderiem, vada arī Latvijas jaunatnes partiju, Jūrmalā pašvaldību vēlēšanās startē kopā ar Jura Žuravļova apvienību «Dzimtene». Pirms vēlēšanām ar šo partiju sadarboties vēlas arī Konservatīvā partija, Krievu partija, Sociālistiskā jeb Rubika partija un «eiroskeptiķi».

Tajā pašā laikā medmāsu arodbiedrība ir veidota uz Māsu asociācijas pamata un tā ir nopietna profesionāla organizācija.

Noteikumi un Nosacījumi

Nevajag jaukt divas lietas: to, kas padomā līderiem, un pašu asociāciju. Tomēr, ja ejam uz streiku, piesaucot arodbiedrību brīvību, šī brīvība beidzas līdz ar likuma ievērošanu. Nerēķināties ar streiku likumdošanu nedrīkst. Abu iespēju streika cena, ja tiek darīts kaut kas nelikumīgs, cietīs darbinieki. Nav svarīgi, ka gribējām ar nepareizām metodēm aizstāvēt pamatotu prasību. Tas vēlreiz parāda: arodbiedrībām, ja tās kaut ko vēlas panākt, ar sociālā dialoga metodēm ir jāvēršas pie Saeimas, ministrijām, konkrēta ministra vai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, un varam diskutēt.

Cik daudz spējam pārliecināt, tik mūsu argumentācija tiek ņemta vērā. Ja intereses ir pretējas, dialogs ir ilgstošāks. Tikai dialogs var parādīt, vai streiks ir neizbēgams. Jāsaprot, ka arodbiedrības un darba devēji nevar aizstāt ne Saeimas frakciju, ne ministriju darbu. Mēs varam būt tie, kas no zināmu sociālo grupu viedokļa dod savu rekomendāciju, nevis abu iespēju streika cena kā diktatori, kas, apejot visas institūcijas, nāk ar saviem noteikumiem.

Šķiet, tur arodbiedrības tā arī rīkojas. Domāju, ka tā zviedru kolēģiem rada nopietnas problēmas ar konkurētspēju, lai gan viņi ar savu darba ražīgumu, augstajām tehnoloģijām, darbinieku profesionālo kvalifikāciju mēģina to neitralizēt. Mana pārliecība: nevar būt situācija, ka Eiropas Savienībā ir brīva pakalpojumu sistēma, bet kāds var pieprasīt, lai darba algas būtu pilnīgi vienādas, piemēram, strādniekiem no Latvijas abu iespēju streika cena pagaidu darbos uz Zviedriju.

Loģiska ir prasība pēc vienādām darbaspēka izmaksām. Ja mūsu darba devējs sūta savus darbiniekus strādāt uz Zviedriju, viņam ir arī komandējuma izmaksas transporta, uzturēšanās, ēdināšanas kā īsti nopelnīt naudu iesācējam internetā ģimenes apciemošanas izdevumi. Prasība pēc vienādām algām šajā situācijā izslēdz iespēju reāli konkurēt pakalpojuma tirgū.

Cita lieta, ja pats darbinieks atrod darbu Zviedrijā. Tad prasība pēc vienādas darba samaksas par vienādu darbu ir pamatota. Taču tā ir brīvā darbaspēka, nevis pakalpojuma kustība. Tas ir delikāts jautājums, jo pagaidām Latvijai starptautiskajās tiesu lietās ir gājis diezgan greizi.

Bet zviedriem ir prakse — viņi zina, uz kurām svirām uzspiest, lai būtu labvēlīgāks lēmums. Taču šie jautājumi ir sarežģīti, nevaru tos skaidrot viennozīmīgi. Lasot zviedru argumentus, nevar teikt, ka viņiem nepārprotami ir taisnība.

sertifikāts par iespējām

Bet nevaru noliegt, ka viņiem tomēr var būt taisnība. Tas nozīmē ne tikai prast iztulkot virkni direktīvu, bet arī zināt citus ES normatīvos aktus, kur ir dažādas smalkas atrunas un precizējumi. Šo to direktīva arī noklusē. Tāpēc ir jābūt juristam, kas pārvalda ES lietas, turklāt zina visas nianses un pārējos likumus.

Intervija ar Egilu Baldzēnu: Streiks ir radikālākā metode

Zviedru pusei varētu izrādīties vairāk juridiskās taisnības, nekā mums gribētos, bet visa loģika, ES filozofija un morāle ir mūsu pusē. Taču redzams, ka vecās dalībvalstis ir daudz darījušas, lai nostiprinātu savas nacionālās intereses, šo to saliekot arī ES direktīvās, kas īsti neatbilst ES filozofijai. Ja atskaita dažus no iedarbības viedokļa ļoti maigus pasākumus, lielākais uzsvars bija darba algas ierobežošana.

Darba samaksa aug lēnāk nekā darba ražība.

Darba algas lēnais kāpums bija galvenais inflāciju bremzējošais faktors. Bet neviena cita nopietna priekšlikuma, kas kavētu inflāciju, nebija.

Bet mums norāda, ka patēriņš, lūk, aug, un tāpēc jāekonomē abu iespēju streika cena darba algas rēķina. Bet mums ir noteikta minimālā mēneša darba alga Ls 80  «uz abu iespēju streika cena Ls 61, Inflācija Tas ir nepieļaujami, jo pieaugusi cena precēm, kas īpaši ietekmē tieši minimālās algas saņēmējus. Minimālais patēriņa grozs decembrī bija LsKāds jautās: «Vai nezināt, ka cilvēki, kam kā un kur ātri nopelnīt lielu naudu minimālā alga, papildus saņem arī naudu «aploksnēs»?

Bet kāpēc valdība neko negrib darīt, lai aploksnes būtu «plānākas», līdz izzustu, bet gan iekonservē šo situāciju, minimālo algu nepaaugstinot?

Arī Labklājības ministrija ir norādījusi: ja tā būtu paaugstināta līdz Ls 90, strādājošā ieguvums būtu nevis Ls 1,25, kā tas ir patlaban pēc neapliekamā minimuma paaugstināšanas, bet Ls 8, Neapliekamā minimuma paaugstinājums lielā mērā ir mūsu un darba devēju, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju ieguvums.

Taču tika solīts, ka vienlaikus tiks paaugstināta arī minimālā alga. Bet vēlāk valdība izdomāja šo jautājumu neizskatīt. Tas bija aizgājušās valdības lielākais grēks, kuram nopietnus, nepārvaramus argumentus grūti atrast.

bināro opciju platformu pārskats

To nodēvēja par «priekšvēlēšanu triku». Jau Bet, lai to izdarītu, bija nepieciešama cita piesaiste pedagogu darba algām. Patlaban tās sasaistītas ar minimālo algu, tāpēc netiek paaugstināta neviena.

tendences līnijas vienādojuma formula

Bet algu līmenis ar to ir cieši saistīts. Ja valstī gribam saglabāt jaunus, spēcīgus, kvalificētus darbiniekus, jādomā arī par darbaspēka atalgojumu.

Tas nozīmē, ja mēs šo jautājumu nerisināsim, tad neatrisināsim arī pārējos, jo pazaudēsim kvalificēto jauno darbinieku vairākumu. Patlaban tās galvenais motīvs ir pievienošanās eirozonai, kas pieprasa: Latvijas ekonomika jāatbilst t. Māstrihtas kritērijiem, kuri pieļauj noteiktu inflācijas procentu.

Ja justu satraukumu par to, ka samazinās iedzīvotāju pirktspēja, ka sabiedrības trūcīgā daļa kļūst arvien nabadzīgāka, un tagad nu domāsim, ko darīt, lai zaudējumus kompensētu… Ne reizi šāda nostādne nav izskanējusi. Manuprāt, tas liecina, ka trūkst valstiskās domāšanas, lemjot par sabiedrības labklājību.

Bet tieši šā iemesla dēļ Māstrihtas kritērijus lielākās ES valstis patlaban ignorē. Taču mēs, latvieši, gribam būt «teicamnieki un izcilnieki».

MARC BASSIL VS ARIF ERTEM -ARMFIGHT

Balsojumā Saeimā pirmajā reizē cietām sakāvi, bet dzirdējām politisko partiju argumentus. Namīpašnieki var teikt, ka tas viņus neapmierina, un es viņus izprotu. Bet nebija padomāts, kā sakārtot likumdošanas bāzi, lai pašvaldības nekļūtu par namīpašnieku ķīlniekiem.

Atceļot īres griestus, namīpašnieks var prasīt jebkuru īres cenu, bet maznodrošinātajiem īrniekiem īres izdevumus drīz vien būtu spiestas pilnā apjomā kompensēt pašvaldības.

Lai atceltu īres griestus, ir jābūt pieejamam, pirktspējai atbilstošam mājokļu tirgum un valsts, pašvaldības gatavībai risināt maznodrošinātās sabiedrības daļas nodrošinājumu ar mājvietu.

Nevar pieņemt likumu un gaidīt, kas notiks.

Skatiet arī