Iespēju stratēģija dažādos virzienos,

iespēju stratēģija dažādos virzienos

Interneta ieņēmumu baltais saraksts

Krūmiņš, S. Proskurovska, R. Zīle, A. Kalvītis, V. Makarovs, A. Nolēma: 1. Akceptēt īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās J. Krūmiņa iesniegto Valsts pārvaldes reformas stratēģiju no Akceptēt stratēģijas ieviešanas programmu iespēju stratēģija dažādos virzienos - programmatai skaitā programmā ietverto otro alternatīvu tās vadības koordinācijai.

Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J. Krūmiņam: 3.

Stratēģijas programmā norādītajām atbildīgajām institūcijām izstrādāt rīcības plānus stratēģijas ieviešanai un līdz Ministru prezidents A. VEISMANE Ievads Efektīva valsts pārvalde ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts stabilai un līdzsvarotai attīstībai, starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, sabiedrības labklājības paaugstināšanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Lai turpinātu valsts pārvaldes reformas, nepieciešama kopīga platforma politisko partiju un ierēdņu vidū par reformas mērķiem un uzdevumiem, kā arī veidiem, kā panākt mērķu īstenošanu.

Valsts pārvaldes reformas stratēģija no Šī Stratēģija, ņemot vērā paveikto, ārējo un iekšējo faktoru ietekmi, ievērojot uzkrāto pieredzi un izpratni par Latvijas valsts pārvaldes lomu valsts attīstībā, nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes sistēmas attīstības virzienus un tuvāko sešu gadu laikā sasniedzamos uzlabojumus. Stratēģija ir valdības politiskās apņemšanās apliecinājums tam, ka tiks turpināta Latvijas valsts pārvaldes mērķtiecīga un saskaņota attīstība.

Stratēģijas izstrādes nepieciešamību nosaka vairāki faktori: iedzīvotāju prasības uzlabot sabiedrības problēmu risināšanu, privātā sektora pieaugošā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, pieaugošs spiediens uz valsts budžetu, gatavošanās pievienoties Eiropas Savienībai, informācijas tehnoloģiju attīstība, valstu savstarpēja konkurence par investīcijām, tirgiem un intelektuālo kapitālu. Latvijas valsts iespēju stratēģija dažādos virzienos sistēmas analīze un tās salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstīm rāda, ka neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, pastāv reālas iespējas un nepieciešamība panākt publisko resursu efektīvāku izlietošanu, ievērojami uzlabot sniegto publisko pakalpojumu2 kvalitāti, nodrošināt iedzīvotājiem iespējas efektīvāk risināt problēmas saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm.

Informācijas sabiedrības strauja attīstība sniedz iespējas modernizēt valdības un valsts pārvaldes darbu un nodrošināt tās efektivitāti, darba izmaksu samazināšanu, valsts pārvaldes atklātību, pieejamību iedzīvotajiem un tās spēju ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Stratēģijas pamatā ir pieņēmums, ka, lai panāktu mūsdienīgas valsts pārvaldes sistēmas veidošanos, nepieciešams nostiprināt valdības spēju izveidot uz nākotni vērstu valsts attīstības politiku, nodrošināt darbības un resursu iespēju stratēģija dažādos virzienos atbilstoši valsts politikas prioritātēm, veicināt depozīts bitkoinos caur novērtēšanu pēc valdības iespēju stratēģija dažādos virzienos sasniedzamajiem rezultātiem, attīstīt valsts pārvaldes iestāžu vadītāju patstāvību un atbildību par iestāžu darbu, paaugstināt valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti, motivāciju un veicināt viņu ētisku darbību.

Valsts pārvaldes attīstībai iespēju stratēģija dažādos virzienos uz labākās pieredzes izmantošanu, personāla attīstību un tehnoloģiju attīstību. Ieviešot stratēģiju, atbildīgajām institūcijām un amatpersonām jāatceras, ka valsts pārvaldes darbība nav pašmērķis, bet valsts līdzeklis, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu atbilstoši mūsdienu dzīves standartiem.

Stratēģijas izstrādi veica Ministru prezidenta izveidotā starpministriju darba grupa.

Izstrādājot dokumentu, tika izmantota darba grupas veiktā valsts pārvaldes SVID3 analīze, starptautisko organizāciju, ekspertu, valsts amatpersonu un sabiedrības vērtējumi par esošo valsts pārvaldi, kā arī Eiropas Komisijas Delegācijas Latvijā, Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi valsts pārvaldes pilnveidošanai.

Stratēģija sastāv no ievada, astoņām nodaļām un pielikumiem. Pirmajā nodaļā ir noteikts Stratēģijas dokumenta mērķis un joma. Otrajā nodaļā raksturoti Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi, trešajā - aprakstīti saistītie procesi un dokumenti.

IT stratēģija

Ceturtajā nodaļā formulēta valsts pārvaldes loma un misija. Piektajā nodaļā ir sniegts esošās valsts pārvaldes sistēmas raksturojums un attīstības iespējas. Sestajā nodaļā ir formulēti Stratēģijas mērķi un dots nākotnes valsts pārvaldes raksturojums.

Septītā nodaļa apraksta Stratēģijas īstenošanas mehānismu, bet astotā iespēju stratēģija dažādos virzienos nosaka pārmaiņu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Pielikumos ir pievienota Stratēģijas izstrādes darba grupas veiktā valsts pārvaldes klientu analīze, pārskats par vispārējām tendencēm un citu valstu pieredzi valsts pārvaldes reformas jomā, valsts pārvaldes SVID analīze, Stratēģijas īstenošanas shēma ar koordinācijas alternatīvām, un par Stratēģijas uzdevumu un pasākumu īstenošanu atbildīgo iestāžu uzskaitījums.

Dokumenta mērķis un joma Stratēģijas mērķis ir veidot valdības akceptētu pamatu valsts pārvaldes vidēja termiņa līdz Stratēģija nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes reformas mērķus, pamatojoties uz mūsdienu valsts pārvaldes galvenajām vērtībām - kvalitāte, uzticamība un līdzdalība, pieejamība un efektivitāte - un nodrošina šo vērtību ieviešanu valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes reformas stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas4 veidošanu, publisko finansu un citu resursu lietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un lojalitātes valdībai paaugstināšanu.

Stratēģijas īstenošanā iesaistās visas valsts pārvaldes iestādes - ministrijas, citas Ministru kabineta padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību iestādes.

Laidienu arhīvs

Īpaša loma stratēģijas īstenošanā ir Ministru kabinetam un atbildīgajām iestādēm: Valsts kancelejai, Finansu ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam, kas nodrošina reformas projektu un pasākumu vadību, koordināciju, uzraudzību un pēc nepieciešamības veic ministriju un iestāžu konsultēšanu.

Politisku atbildību par reformas īstenošanu uzņemas Ministru kabinets. Stratēģija ir attīstības mērķu un virzienu kopums. Stratēģijas ieviešanu paredz Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma tālāk tekstā Programmakas definē veicamos uzdevumus un rezultātus Stratēģijas mērķu sasniegšanai, kā arī svarīgākos pasākumus uzdevumu izpildei.

Programma nosaka ministrijām, kā nozaru vadošajām iestādēm, atbildību par Stratēģijas ieviešanu. Stratēģijas īstenošanas rezultātā Latvijas valsts pārvaldes administratīvā spēja tiks uzlabota atbilstoši Iespēju stratēģija iespēju stratēģija dažādos virzienos virzienos Savienības labās pārvaldes good governance principiem, valsts pārvaldes darbībai būs nodrošināta saskaņota ilgtermiņa attīstības plānošana, tiks palielināta sabiedrības iesaistīšanās un ietekme uz valsts pārvaldes darbu, tiks uzlabota publiskā sektora darbības efektivitāte un kvalitāte.

Lietderīgi izmantojot esošos resursus un nodrošinot to izmantošanas caurskatāmību, palielināsies valsts pārvaldes atklātība un atbildība par sasniedzamajiem rezultātiem. Stratēģijas īstenošanas rezultātā valsts pārvalde varēs efektīvāk sekmēt tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos.

No valdības politiska atbalsta, visas valsts pārvaldes iesaistīšanas, veiksmīgas Stratēģijas īstenošanas koordinācijas un reāli plānotas laika, finansu un citu resursu ieguldīšanas, būs atkarīgs, cik veiksmīgi attīstīsies Latvijas valsts pārvalde.

Juridiskā koledža sagatavo vidējā līmeņa speciālistus ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību ne vien tiesību jomā, bet arī citās darba tirgū pieprasītākajās profesijās, kurās tiesību aspektiem ir svarīga nozīme pilnvērtīgam darbam. Radošuma un jaunu ideju attīstīšana ir studiju procesa pamats.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi Valsts pārvaldes reformas stratēģija nerisina nozaru attīstības problēmas un nenosaka valsts nozaru politikas saturu.

Balstoties uz esošās situācijas analīzi un attīstīto OESA OECD 5 valstu labāko pieredzi, Stratēģija piedāvā valsts pārvaldes attīstības mērķus un tiem pakārtotos uzdevumus, kuru īstenošana sekmētu Latvijas valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanos kopumā, tās konkurētspējas uzlabošanos un iedzīvotāju uzticības valdībai un valsts pārvaldei palielināšanos.

cik jauns loceklis nopelna par māju 2

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma precīzi nenosaka visus veicamos pasākumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus, paļaujoties uz atbildīgo iestāžu kompetenci un to spēju pašām plānot optimālākos mērķu un uzdevumu izpildes veidus, paredzot racionālu resursu un laika patēriņu. Politisko lēmumu par resursu piešķiršanu jāpieņem Ministru kabinetam, apstiprinot atbildīgo iestāžu izstrādāto Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plānu. Ja nebūs iespējams piešķirt atsevišķu pasākumu ieviešanai nepieciešamos resursus, šie uzdevumi tiks atlikti uz vēlāku laiku.

Cits ierobežojums ir saistīts ar pašvaldību iesaistīšanos reformas uzdevumu īstenošanā. Pašlaik notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir izveidot lielāka mēroga pašvaldības, kas nodrošinātu efektīvu pašvaldību ekonomisko un sociālo attīstību. Pašvaldību iesaistīšanās stratēģijas mērķa īstenošanā - Kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem - ir atkarīga no pašvaldību administratīvās spējas, kas mazajās pašvaldības ir īpaši vāja.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir priekšnosacījums šīs Stratēģijas īstenošanai. Stratēģija vērsta uz valsts pārvaldes sistēmas uzlabošanu un publisko pakalpojumu sistēmas attīstību, izmantojot dažādus līdzekļus, t. Šī stratēģija nenosaka informācijas tehnoloģijas attīstību, bet iziet no pieņēmuma, ka sagatavotā e-pārvaldes koncepcija veido priekšnoteikumus jauno tehnoloģiju izmantošanai valsts pārvaldē. Saistītie procesi un dokumenti Valsts pārvaldes darbību un attīstību ietekmē vairāki ārējie un iekšējie faktori, kuru raksturojums seko tālā tekstā.

Stratēģija ievēro šos faktorus, izvirzot valsts pārvaldes attīstības mērķus un uzdevumus. Integrācija ES.

Latvija veiksmīgi turpina sarunas ar ES dalībvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā un ir apņēmusies uz Valsts pārvaldes jomā Latvijai jānodrošina stabilu un uz likuma balstītu, efektīvu un ētisku valsts pārvaldi, spējīgu ieviest acquis communautaire atbilstoši līgumos, direktīvās un regulās noteiktajām prasībām.

Integrācijas procesa uzdevumi valsts pārvaldes jomā ir formulēti Eiropas Komisijas un Latvijas kopīgajā dokumentā Pievienošanās partnerībakurš nosaka uzdevumus politikas koordinācijas uzlabošanai, civildienesta likuma ieviešanai, ierēdņu darba samaksas sistēmas reformai, vidēja termiņa valsts budžeta plānošanai, finansu kontroles un iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, valsts iepirkuma sistēmas attīstībai un tās uzraudzības nodrošināšanai un cīņai ar korupciju.

Informācijas tehnoloģijas. Informācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā ietekmē valsts pārvaldes darba organizāciju. Jaunie informācijas pārraides, apstrādes un izmantošanas veidi spēj kardināli izmainīt ne tikai informācijas izplatīšanu un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, bet arī sekmēt jaunas publisko pakalpojumu kultūras veidošanu.

kurā vietnē nopelnīt bitcoin

Informācijas pārraide elektroniskā veidā nodrošina iespēju valsts pārvaldes iestādēm veidot informācijas sistēmas un datu bāzes, kas ir nepārtrauktas pieejamības režīmā citām iestādēm. Tas savukārt paver iespējas veidot informācijas iespēju stratēģija dažādos virzienos pakalpojumu centrus, kas nodrošina iedzīvotājiem pakalpojuma saņemšanu vienā vietā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija, kuru apkopo dažādas iestādes.

tuneļa stratēģija binārām opcijām

Šādā veidā informācijas tehnoloģijas ienākšana valsts pārvaldē palīdzēs samazināt "birokrātiju" iedzīvotāju apkalpošanā, ietaupīt valsts pārvaldes un iedzīvotāju laiku un līdzekļus. Datu apstrāde bez cilvēka piedalīšanās arī sniedz iespēju ievērojami samazināt korupciju, jo tiek izslēgti informācijas apstrādes posmi, kuros ierēdnim ir iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu.

Informācijas tehnoloģijas attīstība un izmantošana valsts pārvaldē spēs nodrošināt valsts pārvaldes operatīvāku darbu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz kvalitatīvu informācijas apstrādi, uzlabot pakalpojumu sniegšanas ātrumu un kvalitāti, kā arī ar informācijas sistēmu starpniecību nodrošinās iespēju saņemt pakalpojumu no iestādēm bez pārvietošanās uz citu iestādi.

Valsts iepirkuma jomā informācijas tehnoloģijas spēs nodrošināt atklātāku pasūtījumu un piedāvājumu preču un pakalpojumu tirgu, kas uzlabos konkurenci starp uzņēmējiem. Valsts pārvaldes darba izmaiņas informācijas sabiedrībā ir atspoguļotas Tieslietu ministrijas gatavotajā koncepcijā E-pārvaldekura nosaka informācijas tehnoloģiju ietekmi uz valsts pārvaldes procesiem.

Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma PSAL iespēju stratēģija dažādos virzienos. Latvijas valdība un Pasaules Banka Pasaules Banka nodrošina Latvijas valsts pārvaldi ar tehnisko palīdzību atsevišķu prioritāro uzdevumu īstenošanai. Publisko aģentūru likuma Pieņemts Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. Baldunčika redakcijā. Angļu valodā - Organisation for Economic Cooperation and Development.

Šodien OESA organizācija apvieno 30 pasaules attīstītākās valstīs, no

Skatiet arī