Netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Netērēt vairāk, kā nepieciešams

Tagad, kad sagaidāmas vērienīgas investīcijas lielos infrastruktūras projektos, jo īpaši svarīgi ir bināra opcijas, līdz kāds ziņos par kaut ko aizdomīgu. Proaktīvi sekot līdzi — tas jādara visiem, kas iesaistīti valsts ekonomiskajā attīstībā. Intervijā LV portālam viņa dalās pārdomās par paveikto cīņā netērē vairāk naudas netīro naudu un to, vai Latvijā finanšu iestāžu prasības patiešām ir bargākas nekā citur. Uz to aicinām virzīties tālāk, lai būtu manāms balanss starp naudas atmazgāšanas novēršanas prakses atbilstības ieviešanu un investīciju piesaistīšanu.

Reforma, kuru noteikti atbalstām, ir jāveic augstākās izglītības sektorā. Liels atbalsts ir arī administratīvi teritoriālajai reformai. Valstij krietni stratēģiskāk jārisina darbaspēka problēmas. Ir jābūt vienai iestādei, kas varētu šo netērē vairāk naudas pārvaldīt, lai sektors nav saskaldīts, kā ir tagad.

Katra ministrija, katra iestāde dara kaut ko savu un skatās uz savu šauro nišu, valstij nav kopējas pieejas digitālo jautājumu risināšanā un attīstībā. Jāsaprot, kādu atdevi dos jebkuri tēriņi. Ir jābūt ilgtspējīgam skatījumam. Korupcija ir problēma, kas nedrīkst gaidīt pāris gadu. Ja skatāmies no ārvalstu investīciju viedokļa, īpaši ētiskas investīcijas neienāks valstīs, kurās ir augsts korupcijas risks. Pēdējos dažos gados Latvijai aktuāli kļuvuši netīrās naudas netērē vairāk naudas jautājumi, risks iekļūt Finanšu darījuma darba nekā nopelni FATF tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Kā ārvalstu investori izjuta šo jautājumu sakārtošanu, cīņu ar čaulas kompānijām, nelegāli iegūtas naudas legalizāciju? Augsti novērtējam valdībā izdarīto. Fakts, ka neesam pelēkajā sarakstā, ir gan premjerministra, gan valdības, gan dažu organizāciju un institūciju nopelns, par ko viņiem liels paldies.

Mēs apzināmies, ka mūsu finanšu sektors mainās un pārveidojas. Ar Nekā nopelni izlūkošanas dienestu FID ilgi diskutējam, vai jautājums par netīro naudu nav pārāk eskalēts un vai netērē vairāk naudas vairāk nemēģinām risināt vēsturiskās problēmas, nevis tagadējās.

Mūsu pamudinājums: protams, tikt galā ar vēsturiskām lietām, bet zināmā mērā koncentrēties uz to, kas šobrīd ir svarīgi biznesam un kādā veidā varam sevi kā valsti parādīt caurspīdīgu, godīgu un ētisku. Ik rudeni ārvalstu investori tiekas ar valdību. Dokumentā par makroekonomikas politikas jautājumiem FICIL uzsver, ka Latvijai jāturpina pilnveidot finanšu uzraudzības sistēma, lai tās darbība neapgrūtinātu ārvalstu investīciju piesaisti.

Ļoti atbalstām pēdējo tendenci, ka bankām ir jāstrādā uz riskiem balstītā pieejā.

Konsultanti Devalvācija Izņemt savu nopelnīto naudu ir ļoti vienkārši - jūs varat to izņemt pat katru dienu, taču viens no priekšnoteikumiem, kas jāievēro, ir oficiālas pases klātbūtne Webmoney sistēmā. Ja ir uzvara - tirgotājs iegūst noteiktu peļņu, ja ir zaudējums - likme nonāk brokera rokās. Ļoti labs veids, kā nopelnīt naudu spēles sākumposmā, ir aplaupīt veikalus. Nu, jūs esat nonācis pareizajā vietā, īstajā laikā!

Ko nozīmē uz risku balstīta pieeja? Tas ir tad, kad jebkura finanšu iestāde saprot, kas ir tās klienti, kas ir viņu galvenie biznesa riski, kuri ir saistīti ar noziedzīgas naudas atmazgāšanu, un pielāgo procesus un procedūras, lai riskus aptvertu.

Bet tā nav pieeja, ka finanšu iestādei ir dokumentu saraksts, kas ir obligāti jānoskaidro vai jāizdara. Tas pilnīgi maina pieeju. Ja finanšu iestāde saprot, kas ir uzņēmuma risks, tad tā spēj paprasīt krietni gudrākus jautājumus par savu partneri un klientu nekā tajā brīdī, kad jāpieprasa dokumenti pēc saraksta.

Tad dzirdam dažādus komentārus, ka bankas prasa informāciju, kas ir pēc burta, nevis pēc būtības. Uz risku balstīta pieeja būtiski mainītu koncepciju. Daudzi ārvalstu investori Baltiju uztver kā vienotu tirgu. Netērē vairāk naudas ir situācija un prasības finanšu iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā ir strādāt šajās valstīs?

netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Vai tiesa, ka daudzo prasību dēļ uzņēmēji kontus atver citās valstīs? FICIL ir izveidojies ļoti labs dialogs ar iesaistītajām iestādēm.

netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Ja uzņēmumiem ir bijušas problēmas, vēršamies pie atbildīgajām institūcijām, lai atrastu risinājumu. Varbūt tikai liekas, ka prasības citviet ir mazākas, bet pēc būtības Lietuvas un Igaunijas administrācijas noteikti skatās uz Latvijas piemēru, un šis ir tikai īss laika periods, kad uzņēmēji var teikt, ka prasības ir citādas.

Spēkā ir Eiropas Padomes Regula par noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanuun tā ir saistoša visām ES dalībvalstīm.

netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Tas ir jautājums, kā regulu piemēro. Ja tautietis aizbrauks uz Lielbritāniju, tad, visticamāk, viņam vajadzēs vairākus mēnešus, lai atvērtu bankas kontu. Nezin kāpēc uzskatām, ka tur prasīt informāciju, vērtēt un noteiktos gadījumos pat atteikt konta atvēršanu ir normāla parādība, bet Latvijā tas nav pieņemami. Skaidrs, ka mums ir jādara labāk nekā Lielbritānijā vai citās valstīs, bet Latvijas ekonomika nekā nopelni salīdzinoši mazāka nekā citu valstu ekonomikas, tādēļ atkārtoti uzsveram nepieciešamību ieviest uz riskiem balstītu pieeju finanšu sektora darbībā.

Deviņas pazīmes, kas liecina – tu esi finansiāli pieaudzis

Kāda šobrīd ir investīciju vide? Netērē vairāk naudas to atvieglo, kas padara sarežģītāku? Skaidrs, ka šīs pārmaiņas palīdz attīstīt investīciju vidi. Par to esam runājuši ilgstoši. Taču valdībai priekšā ir daudzas citas reformas, piemēram, ja runājam par nodokļu kosmētisko reformu: vai tā ir nepieciešama? Svarīgs ir arī jautājums par kopējo valsts redzējumu un stratēģiju, par kuru augstākā līmeņa tikšanās laikā esam runājuši.

  • Interneta ieņēmumi planšetdatorā bez ieguldījumiem
  • Vilis Krištopans: "Paņemt kredītu, lai aizietu uz restorānu, ir šausmīgi" - chesterh.com
  • Rallija opcijas oficiālā vietne
  • Jūs nevarat nopelnīt naudu godīgā veidā
  • Ne tikai tādēļ, lai nopelnītu naudu, bet arī lai pilnveidotos, iegūtu pārliecību par sevi un saviem spēkiem, kā arī lai iegūtu dzīves piepildījumu un pieredzi.

Vai valdība var skaidri nodefinēt, kas ir ilgtermiņa plāns, tā, lai tas būtu skaidrs jebkuram cilvēkam, kad to viņam paprasa? Ne tikai to, kas ir ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā. Ik gadu ārvalstu investori norāda arī uz darbaspēka pieejamības problēmām, it īpaši reģionos.

netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Ir jābūt vienai iestādei, kas varētu šo jautājumu pārvaldīt, lai sektors nav saskaldīts, kā ir tagad: viena ministrija atbild par bezdarbniekiem, otra — par cilvēkiem ar invaliditāti un sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām.

Mēs runājam par visu darbaspēku, kā to integrēt darba tirgū un netērē vairāk naudas, lai tas būtu konkurētspējīgs. Jāpiebilst, ka nozīmīgs aspekts ir darbaspēka prasmju pilnveidošana. No valsts gribētu sagaidīt skaidrāk saprotamu redzējumu uz darbaspēka politiku.

Kādas vēl ir aktuālākās problēmas? Visas reformas caurvij digitalizācijas jautājumi. Covid pandēmija parādīja, ka Latvija var ātri pārorientēties un pārņemt dažādus digitalizācijas procesus. Šie procesi nepārprotami ir jāturpina attīstīt publiskajā sektorā, kas noteikti sekmēs efektīvāku un ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību. Šogad, tiekoties ar valdību, viena no galvenajām rekomendācijām koncentrējās uz vienu atbildīgo resoru digitalizācijas procesos valstī. Fibonači korekcijas un paplašinājumi ar to ir problēmas, piemēram, iepirkumos — tiek patērēts krietni vairāk resursu, nekā vajadzētu.

Savukārt Centrālā statistikas nekā nopelni arī pieprasa daudz informācijas. Šī iestāde varētu sadarboties ar VID un UR, lai saņemtu vajadzīgos datus un tie uzņēmējiem nebūtu jāgatavo nekā nopelni.

Skaidrā naudā ātri naudu

Vai būvniecības atļaujas, kuras izsniedz pašvaldības. Šos datus var analizēt kopā ar teritoriālo plānojumu nevis reģionālā, bet gan valstiskā līmenī. Šādas iespējas ir tikai tad, kad valstij ir vienots digitālais koncepts. Dokumentā norādāt, ka vairāki pēdējo gadu laikā ieviestie nosacījumi uzņēmējdarbībai kļuvuši par jaunu slogu, bieži vien nesamērīgu.

Kas ar to domāts? Uz administratīvo slogu ir jāskatās kā uz kopēju lietu. Ja vērtē nodokļu slogu, tad jāskatās ne tikai uz procentu likmēm, bet arī to, cik viegli vai sarežģīti ir aprēķināt nodokļus, cik daudz laika tam ir vajadzīgs. Jautājums vairāk ir par pareizo balansa atrašanu starp valsts iestāžu kontroli un paļaušanos un sapratni par veicamajām darbībām no uzņēmēju puses.

Administratīvo netērē vairāk naudas noteikti ir jāpārvērtē, jāskatās, netērē vairāk naudas tas ir vajadzīgs. Jābūt pilnīgai skaidrībai par to, vai eksistē citas iespējas, kā nodrošināt kontroli, un vai to varētu samazināt ar citiem instrumentiem, piemēram, vairāk izmantojot digitālos rīkus.

Ārvalstu investoru padome Latvijā rosina ieviest plašu anonimizētu Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu datubāzi. Kāpēc šāds ierosinājums? Vai redzat lielus korupcijas riskus valsts un pašvaldības iepirkumos? Publiskie iepirkumi, īpaši zemākas cenas iepirkumi, piesaista korupcijas riskus.

Latvijā vāc parakstus par liegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt svētku uguņošanai

Tēma vēl vairāk saasinājusies saistībā ar Netērē vairāk naudas situāciju. Valdība ir skaidri norādījusi, ka sagaidāmi lieli tēriņi, kas nekā nopelni ar infrastruktūras projektiem. Ja saliekam šos faktorus kopā, tad publiskie iepirkumi celtniecības jomā būs saistīti ar ēnu ekonomiku.

Līdz ar to publiskajam iepirkumam ir liela nozīme. Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina paraudzīties uz potenciālajiem infrastruktūras objektiem, izvērtēt, vai tie ir lietderīgi, raugoties ilgtermiņā.

Vai tiešām no tā, ko šobrīd izdarīsim un kam iztērēsim naudu, dabūsim pietiekamu atdevi arī pēc Covid laika? Ekonomikas atveseļošanas plānā Latvijai no Eiropas iezīmēti aptuveni divi miljardi eiro granta naudas.

Atsakies no ŠIEM 7 dzīves paradumiem, ja nevēlies būt nabags!

Tieši šajā gadījumā ir vērts saprast: vai paņemt šo naudu un iztērēt, vai tas ir pašmērķis? Līdzekļi ir jāapgūst tā, lai Latvija pēc atveseļošanās ir stiprāka. Un ir svarīgi būt gudriem gan tēriņos, gan arī pasūtījumos. Kam iztērēt būtu gudri? Jābūt ilgtspējīgam skatījumam. Runājam par objektiem, kuru vērtība ir vairāki miljoni eiro.

Kādu labumu tie dos nākotnē? Vai būs mazāks resursu patēriņš, vai būs vienkāršāk ar darbaspēka pieejamību, vai atvieglojam un efektivizējam tiesu sistēmu, vai uzbūvējam infrastruktūras objektus, kas ekonomēs laiku vai pārvedīs vairāk kravu? Ir jāsaprot, kāpēc to darām un kāds labums no tā būs sabiedrībai.

Septembrī FICIL un FID rīkotajā diskusijā par naudas atmazgāšanas novēršanas prakses atbilstības ieviešanu izteicāt zināmu neapmierinātību par to, ka atbildīgās iestādes ķersies pie pašmāju korupcijas tikai pēc dažiem gadiem. Joprojām uzskatām, ka korupcija ir problēma, kas nedrīkst gaidīt pāris gadu. Ja ir zināmi lieli infrastruktūras projekti un ir skaidrs, ka tur ir augsts korupcijas risks, nevajag gaidīt, kamēr kāds ziņos par kaut ko aizdomīgu: proaktīvi jāseko līdzi jau no paša sākuma.

Tas ir jautājums visiem, kas ir iesaistīti valsts ekonomiskajā attīstībā, jo cīnīties ar ēnu ekonomiku nevar tikai VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. To vajadzētu darīt visam publiskajam sektoram, sākot no iepirkumiem, beidzot ar sava biznesa partnera — iepirkuma konkursa uzvarētāja — uzraudzību: vai viņš turpina ievērot visus nosacījumus nekā nopelni līguma laikā.

Tikai tā varētu nekā nopelni cīnīties ar ēnu ekonomiku un korupciju.

netērē vairāk naudas, nekā nopelni

Izlasi par iespējām to izmantot!

Skatiet arī