Pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Likums par budžetu un finanšu vadību Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā.
Finanšu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi attiecas uz komersantu un organizāciju finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.
Kas ir reklāmas izdevumi, skaidrots Ministru kabineta 07
Šī likuma noteikumi attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām un uz publiskajiem nodibinājumiem. Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar Aizdevumu atmaksas — valstij vai pašvaldībai atmaksātie aizdevumi.
Aktīvu kopums — visi valsts aizdevuma vai galvojuma pretendenta īpašumā esošie pamatlīdzekļi nekustamais īpašums, kustamā manta un apgrozāmie līdzekļi debitoru prasības, izejvielas, krājumikurus valsts aizdevuma vai galvojuma pretendents ir tiesīgs ieķīlāt.
- Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas
- Reģistrācija simboliskā interneta ienākumā
- Par valsts budžetu gadam - Latvijas Vēstnesis
- Diskusijas mērķis bija pārrunāt būtiskākās problēmas, kas saistītas ar valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, vai pašreizējais regulējums līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanai un konkurences neitralitātei ir pietiekamas, kā arī kādām nozarēm nākotnē būtu jāpievērš vairāk uzmanības un ko Konkurences padome un citi sadarbības partneri var darīt vairāk un labāk, lai uzlabotu konkurences vidi.
- Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par valsts budžetu
- Žurnāls Iepirkumi – Lapa 5 – Pērc gudrāk – izsludini savu iepirkumu!
- Saimnieciskās darbības veicējs | I.L. grāmatvedība, audits un konsultācijas
Apropriācija — valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
Apropriācijas rezerve — gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši šajā likumā un gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem. Ārvalstu finanšu palīdzība — finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem. Asignējums — pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.
I.L. grāmatvedība, audits un konsultācijas
Asignējumu aizkavēšana — valsts budžeta asignējumu ierobežošana noteiktā apjomā, nemainot kopējo asignējumu apjomu saimnieciskajam gadam. Asignējumu samazināšana — valsts budžeta asignējumu ierobežošana noteiktā apjomā, samazinot kopējo asignējumu apjomu saimnieciskajam gadam. Augsts nodrošinājums — valsts aizdevuma vai galvojuma nodrošināšanai paredzētā ķīla, kuras sertificēta vērtētāja noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība pamatlīdzekļiem nekustamajam īpašumam, kustamai mantai vai apgrozāmajiem līdzekļiem debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem vai Valsts kases noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem vai citai ķīlai ir vienāda ar plānotā valsts aizdevuma vai galvojuma apmēru vai nopelnīt naudu interneta top 10 vietnēs to.
Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.
Budžeta nefinansētas iestādes — Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.
Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra.
Budžeta izpildītāji — no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu. Budžeta likumprojektu pakete — likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu.
Budžeta programma — savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās. Budžeta resors — ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem nodalīts resursu un izdevumu kopums, kam gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.
Budžeta sagatavošanas grafiks — Ministru kabineta apstiprināts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiks. Budžetu investīcijas — budžetu izdevumi pamatkapitāla veidošanai, kuru rezultātā tiek radīts jauns pamatlīdzeklis, ieguldījuma īpašums vai nemateriālais ieguldījums vai kuri uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem.
Centrālā valsts iestāde — valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā. Dividendes — ieņēmumi no valsts kapitāla izmantošanas, neskaitot procentu maksājumus. Dotācijas — budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi. Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem — līdzekļi, kurus valsts budžeta institūcijas vai pašvaldības saņem no centralizētā kārtībā valsts budžeta ieņēmumos iemaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem ar norādītu iezīmētu mērķi vai bez tā.
Eiropas Savienības pašu resursi — Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Savienības budžeta finansējuma nodrošināšanai. Eiropas Savienības politiku instrumenti — Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
Finansēšanas plāns — budžeta iestādes vai no valsts budžeta finansēta pasākuma resursu izdevumu segšanai, izdevumu un finansēšanas sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu. Ieņēmumi — saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā ar uzskaiti naudākā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem. Ietvara likumprojektu pakete pārdošanas opcijas cena likumprojektu pakete, kas sastāv no vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta vai vidēja termiņa budžeta ietvara likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri ietekmē valsts budžetu vidējā termiņā.
Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms — ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
Īstermiņa saistības — valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskā gada laikā.
Izdevumi — visi maksājumi no budžeta, izņemot maksājumus parādu pamatsummas atmaksai un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai. Konsolidētais kopbudžets — valsts budžeta, pašvaldību budžetu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu budžetu un budžeta nefinansētu iestāžu budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.
Maksas pakalpojums — pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu. Mērķdotācijas — valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai.
Naudas līdzekļi, kuri nav saņemti no valsts ienesīga tirdzniecība 13 nodarbībās — pašvaldību, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa, naudas līdzekļi, kuri nav saņemti no valsts budžeta kā valsts aizdevums vai valsts budžeta dotācija uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājums konkrēta valsts pārvaldes pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā izpildei vai noteikta mērķa projekta vai pasākuma īstenošanai. Nodrošinājums — valsts aizdevuma vai galvojuma nodrošināšanai paredzētā komercķīla, hipotēka, finanšu ķīla vai galvojums. Pamatbudžets — budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
Tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un nodibinājums — komercsabiedrība, biedrība, nodibinājums, arodbiedrība, reliģiska organizācija un tās iestāde, kas saskaņā ar pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa projekta vai pasākuma īstenošanai.
Transferts — budžetā īpaši iezīmētu līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena budžeta ietvaros vai starp dažādiem budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.
Valsts budžeta ilgtermiņa saistības — valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
Valsts parāds — uz valsts budžetu attiecināmo saistību kopējā summa naudas izteiksmē budžetu parāda instrumentu klasifikācijas kategorijās. Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidējs termiņš — triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi. Budžets un tā mērķis 1 Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā.
Laidienu arhīvs
Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Finanšu vadība 1 Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.
Finanšu vadību īsteno, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus. Budžetu iedalījums 1 Budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos un budžeta pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā iestāžu budžetos.
Otrās daļas jaunā redakcija un 2. Pārejas noteikumu Saimnieciskais gads Saimnieciskais gads sākas 1. Valsts budžets 1 Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.
Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem. Pašvaldību budžeti 1 Pašvaldību budžeti pārskata opciju tirdzniecību saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību pašvaldību institūciju iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.
Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pārejas noteikumus 6. Budžeta nefinansētu iestāžu budžeti 1 Budžeta nefinansētu iestāžu ieņēmumus veido šo iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.
Ilgtermiņa saistību izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus, un maksimāli pieļaujamais apmērs ilgtermiņa saistībām, kurām iestājies izpildes termiņš attiecīgajā saimnieciskajā gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no plānotajiem budžeta nefinansētas iestādes kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumiem.
Pamatbudžets 1 Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver: 1 visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot speciālā budžeta ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus; 2 apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem; 3 pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.
Grozījums pirmās daļas 1. Speciālais budžets 1 Speciālais budžets ir valsts sociālajai apdrošināšanai paredzēta valsts budžeta daļa, kas ietver: 1 likumā paredzētu valsts budžeta izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem; 2 izslēgts no Grozījums par pirmās daļas ievaddaļas papildināšanu pēc vārdiem "Speciālais budžets ir" ar vārdiem "valsts sociālajai apdrošināšanai paredzēta valsts" un par pirmās daļas 2. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve 1 Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kura mērķis ir: 1 samazināt vispārējos ekonomiskos riskus; 2 izslēgts ar Apropriācijas 1 Valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums.
Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā likumos noteiktajā kārtībā. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali; 4 apropriācijas pārdali Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta pasākumu īstenošanai budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām; 5 apropriācijas pārdali starp Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta pasākumiem; 6 šā panta piecpadsmitajā daļā minētajām apropriāciju pārdalēm.
Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas palielināšanai nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai. Apropriācijas rezerve 1 Gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta programmu "Apropriācijas rezerve" plāno atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.
Šajā budžeta programmā plāno līdzekļus projektu uzturēšanas apropriācijas rezervei un neizlietoto asignējumu rezervei, ko ministrijas un citas centrālās valsts iestādes pieprasa un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šajā pantā noteikto. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nepieprasa līdzekļus, un tie netiek pārdalīti tādiem pasākumiem, kuriem ir ietekme uz pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā saimnieciskajiem gadiem. Grozījumi budžeta ieņēmumos un izdevumos 1 Par likumprojektiem, kuri paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un kurus nav iesniedzis Ministru kabinets, finanšu ministrs sniedz atsauksmi ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no attiecīgā likumprojekta saņemšanas. Klasifikācija Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dotu iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, Kā daudz nopelnīt interneta programmās kabinets nosaka: 1 budžetu valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikāciju; 2 zaudējis spēku Pārejas noteikumus ; 3 budžetu parāda instrumentu un institucionālo sektoru klasifikāciju.
Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Valsts noslēpumi slepenie izdevumi 1 Noteiktiem nacionālās drošības pasākumiem paredzētos slepenos izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprina bez izklāsta. Informācijas par budžetu pieejamība 1 Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā.
Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldības gada publiskos pārskatus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicēšanai tās tīmekļvietnē. Pašvaldības gada publiskajam pārskatam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.
Ministru kabinets nosaka gada publiskā pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.
Izdevumi r
Valsts budžeta izdevumu veikšana, aizdevumu izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums 1 Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka: 1 izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, izdarot šādas korekcijas: a netiek apmaksāti pakalpojumi maksājumu uzdevumikas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā, b šā likuma Pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, izbeidzas, stājoties spēkā gadskārtējam valsts budžeta likumam, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas funkcionēšana, atspoguļošana valsts budžeta likumā un pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Savienības budžetā 1 Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un apjomu nosaka Eiropas Savienības iestādes atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām. Līguma par Eiropas Savienības darbību Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Savienības pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā vēl nav noteikušas Eiropas Savienības pašu resursu apjomu, valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finanšu ministrijas prognoze.
Grozījums nodaļas nosaukumā stājas spēkā Atbildība par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta ietvara likumprojektu paketes un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta budžeta likumprojektu paketes sagatavošanu 1 Finanšu ministrs ir atbildīgs par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta ietvara likumprojektu paketesgadskārtējā valsts budžeta likuma projekta budžeta likumprojektu paketes un tam pievienojamo paskaidrojumu izstrādāšanu.
Ziņu navigācija
Lai nodrošinātu makroekonomiskās attīstības un vispārējās valdības budžetu prognožu izstrādi, ietekmes novērtējumu uz tautsaimniecību, ieņēmumu politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā un izdevumu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli, Finanšu ministrija, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu ietvara likumprojektu paketi un gadskārtējā valsts pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā likuma projektu budžeta likumprojektu paketiapstrādā nodokļu maksātāju datus, tai skaitā veic nodokļu maksātāju datu profilēšanu, izmantojot nodokļu administrācijas sniegto informāciju.
Vidēja termiņa prioritārie pasākumi 1 Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu turpmāk — priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai.
Ņemot vērā prognozes par pieejamiem līdzekļiem, Ministru kabinets var noteikt prioritāro pasākumu iesniegšanas un izvērtēšanas nosacījumus papildus šā panta otrajā daļā minētajam. Priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem sagatavo, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā, Valsts aizsardzības koncepcijā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, tostarp ņemot vērā nepieciešamību veikt budžeta iestāžu administratīvās spējas stiprināšanas pasākumus.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums 1 Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku.
Sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu. Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana 1 Lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu.
Finanšu ministrs budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā.
Pārējie izdevumi Pārējie izdevumi Konta Nr
Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi 1 Pamatprincipus, saskaņā ar kuriem ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumu, nosaka Ministru kabinets. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana 1 Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.
Budžeta pieprasījumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā 1 Izslēgta ar Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem un sniegto informāciju, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā.
Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Rajonu pilsētu tiesu, apgabaltiesu un Datu valsts inspekcijas iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finanšu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra.
Valsts vārdā sniegto galvojumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, nosaka Ministru kabinets.
Valsts aizdevumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā valsts aizdevumu pieprasījumus, nosaka Ministru kabinets. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms 1 Ministru kabinets izveido efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai, lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā, stiprinot dalībvalstu noturības un pielāgošanās spējas nolūkā mazināt Covid krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, un atbalstītu pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu un darba vietu radīšanu, kā arī Eiropas Savienības Pants stājas spēkā vienlaikus ar Eiropas Komisijas tiesību aktu, ar kuru izveido Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā 1 Izslēgta ar Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta budžeta likumprojektu paketes pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana 1 Ministru kabinets līdz attiecīgā gada Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu projekta izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana 1 Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu budžeta likumprojektu paketi Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022.
gadā. Valsts kase Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas no valsts budžeta asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, valsts parāda vadības un normatīvajos aktos noteiktās Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestādes funkcijas, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Izdevumi, kurus paredz likums 1 Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase. Budžeta izpildītāji sagatavo un apstiprina valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Budžeta iestādes var uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
Pārbaudītie ieņēmumi ar ieguldījumiem 2022. gadā un izdevumu kontrole 1 Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajā apjomā.
Ministru kabinets lemj par asignējumu kā nopelnīt naudu internetā ārzemēs vai samazināšanu un, ja nepieciešams, izdara grozījumus Ministru kabineta noteikumos vai lemj par attiecīgu likumprojektu iesniegšanu Saeimai.
Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret papildu nosacījumu noteikšanu.
Slimības lapas apmaksa
Apropriāciju grozījumi 1 Valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā un šā likuma 9. Priekšlikumi par apropriāciju grozīšanu šādiem mērķiem iesniedzami un izskatāmi kārtībā, kāda noteikta budžeta pieprasījumiem.
Kontu atvēršana, slēgšana un maksājumu izpilde 1 Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus tikai Valsts kasē.
Valsts budžeta iestādes deponēto līdzekļu kontus atver tikai Valsts kasē.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai
Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē.
