Tendences pasaules tirdzniecībā
Pēc dažām aplēsēm tirdzniecība veido aptuveni 80 procentus no visām starptautiskajām ekonomiskajām attiecībām. Mūsdienu starptautiskās ekonomiskās attiecības, ko raksturo aktīva pasaules tirdzniecības attīstība, ievieš daudzas jaunas un specifiskas iezīmes valstu ekonomikas attīstībā. Pasaules tirdzniecība ir galvenā starptautisko ekonomisko attiecību forma, jo tā ietver tirdzniecību ne tikai ar precēm, bet arī ar visdažādākajiem pakalpojumiem. Pasaules tirdzniecība ieņem vadošo vietu starptautisko ekonomisko attiecību sistēmā.
Un, pamatojoties uz tendences pasaules tirdzniecībā tirdzniecības attīstību, var spriest par ekonomikas stāvokli kopumā. Divdesmit pirmajā gadsimtā zināšanas par pasaules tirdzniecības mehānismiem var tendences pasaules tirdzniecībā valstij izvairīties no pasaules ekonomikas krīzēm un nodrošināt augstu ekonomisko izaugsmi. Attīstoties tirgus ekonomikai, palielinās nepieciešamība pēc ārvalstu tirgus.
Laidienu arhīvs
Lielas mašīnbūves veidošanās kā masveida ražošanas pamats, padziļināta darba dalīšana un specializācija, kā arī uzņēmumu optimālā lieluma palielināšana prasa valstu ekonomiku aktīvāku līdzdalību pasaules tirdzniecībā gan ar eksporta, gan importa starpniecību. Preču pārdošana uz ārzemēm tendences pasaules tirdzniecībā daļēji atrisināt tirgus ekonomikai raksturīgās pretrunas starp ražošanu un patēriņu. Tomēr, tendences pasaules tirdzniecībā pilnībā neatrisinot ar preču eksportu, šīs pretrunas tiek pārnestas uz pasaules ekonomisko tendences pasaules tirdzniecībā sfēru, kas izpaužas starptautiskajā tirdzniecībā raksturīgajā intensīvajā konkurencē.
Tajā pašā laikā līdzdalība tajā izraisa reprodukcijas procesa intensifikāciju valstu ekonomikā vairākos virzienos: palielinās specializācija, tiek radīta iespēja organizēt masveida ražošanu, palielinās iekārtu izmantošanas pakāpe, palielinās jaunu metožu un tehnoloģiju ieviešanas efektivitāte.
Eksporta paplašināšanās izraisa nodarbinātības pieaugumu, kam ir svarīgas sociālās sekas. Aktīva dalība pasaules tirdzniecībā rada apstākļus progresīvu strukturālu pārmaiņu paātrināšanai valstu ekonomikā.
Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas. Pakaros vēl tirdzniecības frontē ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām.
Daudzām jaunattīstības valstīm īpaši Āzijas valstīm eksporta pieaugums ir kļuvis par nozīmīgu industrializācijas procesa sastāvdaļu un ekonomiskās izaugsmes pieaugumu. Eksporta ieņēmumi ir nozīmīgs kapitāla uzkrāšanas avots rūpniecības attīstības vajadzībām.
Eksporta paplašināšana mobilizē un efektīvāk izmanto dabas resursus un darbaspēku, kas galu galā palielina produktivitāti un ienākumus. Rūpniecības uzņēmumu, kas piegādā ārvalstu tendences pasaules tirdzniecībā, iesaistīšanās starptautiskajā konkurencē prasa pastāvīgu organizatorisku un tehnisku viņu darbības uzlabošanu, valstī ražoto preču tehniskā līmeņa un kvalitātes paaugstināšanu, kas ir faktors darba ražīguma un ekonomiskās efektivitātes pieaugumam.
Tāpēc visaugstākie ekonomiskās attīstības tempi ir raksturīgi tām valstīm, kur ārējā tirdzniecība, īpaši eksports, strauji paplašinās Vācija Tajā pašā laikā ārējās tirdzniecības apmaiņas pieaugums, eksporta un importa lomas palielināšanās valstu ekonomikās veicina ekonomikas cikla sinhronizāciju pasaules ekonomikā.
Valstu ekonomisko kompleksu savstarpējā saistība un savstarpējā atkarība palielinās tik ļoti, ka jebkura nozīmīga pasaules tirgus dalībnieka ekonomikas darbības traucējumi neizbēgami rada starptautiskas sekas, tostarp krīzes parādību izplatīšanos citās valstīs. Tādējādi pasaules tirdzniecība ir valsts attīstības motors mūsdienu sabiedrībā un var izraisīt ekonomikas darbības traucējumus visās tās dalībnieku valstīs.
Vai Tev ir jautājumi par eksportu? - Eksportētāju pēcpusdiena
Tāpēc es izvēlējos sava kursa darba tēmu pasaules tirdzniecība, jo tikai pilnībā izpētot tās mehānismus, jūs varat izvairīties no problēmām valsts ekonomikas darbībā un nodrošināt tās ekonomisko izaugsmi. Šajā periodā tendences pasaules tirdzniecībā un seku skaidrojumi ir izveidojušies konkrētās teorijās.
Vispārējā starptautiskās tirdzniecības teorija sniedz ieskatu par to, kas ir šo ārējās tirdzniecības ieguvumu pamatā, vai kas nosaka ārējās tirdzniecības plūsmu virzienu. Pasaules tirdzniecības teorijas pamati tika formulēti Smits un D. Smits savā grāmatā "Nāciju bagātības rakstura un cēloņu izpēte" ieguva absolūtu priekšrocību teoriju.
Galvenais secinājums ir tāds, ka ne tikai preču pārdošana, bet arī pirkšana ārējā tirgū var būt tendences pasaules tirdzniecībā valstij. Pateicoties starptautiskajam darba sadalījumam, citrusaugļus vienmēr ir izdevīgāk audzēt tropu valstīs nekā Anglijā.
Smita nopelns tendences pasaules tirdzniecībā tas, ka viņš izskaidroja starpvalstu tirdzniecības plūsmas, izmantojot dabiskas un iegūtas priekšrocības. Rikardo savā darbā "Politiskās ekonomijas un nodokļu principi" formulēja vispārīgāku savstarpēji izdevīgas tirdzniecības un starptautiskās specializācijas principu, iekļaujot Smita modeli kā īpašu gadījumu.
Rikardo atklāja salīdzinošo priekšrocību likumu, saskaņā ar kuru katra valsts specializējas tādu preču ražošanā, kurām tās darbaspēka izmaksas ir salīdzinoši zemākas, lai gan absolūti tās dažkārt var būt nedaudz augstākas nekā ārzemēs [17, lpp.
Viņš min klasisko angļu auduma apmaiņas piemēru pret Portugāles vīnu, kas abām valstīm nāk par labu pat tad, ja Portugāles auduma un vīna ražošanas absolūtās izmaksas ir zemākas nekā Anglijā.
Autore pilnībā abstrahējas no transporta izmaksām un muitas šķēršļiem un pievērš uzmanību salīdzinoši zemākai auduma cenai Anglijā salīdzinājumā ar Portugāli, kas izskaidro tās eksportu un salīdzinoši zemāko vīna cenu Portugālē, kas izskaidro arī pēdējās eksportu. Rezultātā tiek secināts, ka brīvā tirdzniecība izraisa specializāciju katras valsts ražošanā, salīdzinoši izdevīgu preču ražošanas attīstību, produkcijas pieaugumu visā pasaulē, kā arī patēriņa pieaugumu katrā valstī.
XIX beigās - XX gadsimta sākumā. Zviedru ekonomisti E. Hekšers un B. Olins Pēc autoru domām, dažādās valstīs dažādā mērā ir apveltīts darbaspēks, kapitāls, zeme, kā arī atšķirīgas vajadzības pēc noteiktām precēm. Valstī, kur, piemēram, ir daudz darbaspēka resursu, tendences pasaules tirdzniecībā nepietiek kapitāla, darbaspēks būs salīdzinoši lēts un kapitāls - dārgs, un, gluži pretēji, valstī, kurā ir maz darba resursu, un kapitāla ir pietiekami, darbaspēks būs dārgs, un kapitāls ir lēts.
Saskaņā ar Hekšera-Ohlina teoriju, preces, kuru ražošanai nepieciešamas ievērojamas maksimālās pārmērīgu ražošanas faktoru izmaksas un mazas tendences pasaules tirdzniecībā ierobežotu faktoru izmaksas to ražošanai, tiek eksportētas apmaiņā pret precēm, kas ražotas, izmantojot faktorus apgrieztā proporcijā.
XX gadsimta vidū. Samuelsons un V. Stolers uzlaboja Hekšera-Ohlina teoriju, parādot, ka ražošanas faktoru viendabīguma, tehnoloģiju identitātes, perfektas video nodarbības, kā nopelnīt naudu internetā un preču pilnīgas mobilitātes gadījumā starptautiskā apmaiņa izlīdzina ražošanas faktoru cenu starp valstīm. Autori pamato savu koncepciju uz Rikardo modeli ar Tendences pasaules tirdzniecībā un Ohlina papildinājumiem un uzskata tirdzniecību ne tikai kā par abpusēji izdevīgu apmaiņu, bet arī kā līdzekli, lai samazinātu attīstības plaisu starp valstīm.
XX gadsimta Leontjevs izstrādāja ārējās tirdzniecības teoriju darbā, kas pazīstams kā Leontjeva paradokss. Izmantojot Hekšera-Ohlina teorēmu, viņš parādīja, ka Amerikas ekonomika pēckara periodā specializējās uz tādiem ražošanas veidiem, kas prasa salīdzinoši vairāk darbaspēka nekā kapitāls. Tas bija pretrunā ar iepriekš pastāvējušajiem priekšstatiem par ASV ekonomiku, kurai kapitāla pārpalikuma dēļ nāktos eksportēt galvenokārt kapitālietilpīgas preces.
Preču starptautiskā tirdzniecība
Iekļaujot analīzē vairāk nekā divus ražošanas faktorus, tostarp STP, darbaspēka veidu atšķirības kvalificēts un nekvalificēts un to diferencētās algas dažādās valstīs, Leontjevs izskaidroja iepriekš minēto paradoksu un tādējādi veicināja salīdzinošo priekšrocību teoriju. Pēdējo gadu desmitu laikā pasaules tirdzniecības virzienos un struktūrā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kuras ne vienmēr ļauj izskaidrot klasisko teoriju ietvaros.
Iekārtas un transportlīdzekļi Preču starptautiskās tirdzniecības attīstība, ES 28 dalībvalstis, Ārējās tirdzniecības plūsmas ārpus ES 27 dalībvalstīm. Tajā aplūkots ES preču īpatsvars pasaules importa un eksporta tirgos, ES iekšējā tirdzniecība tirdzniecība starp ES dalībvalstīmES galvenie tirdzniecības partneri un ES visvairāk tirgotās produktu kategorijas. Preču starptautiskās tirdzniecības vērtība ievērojami pārsniedz pakalpojumu tirdzniecības vērtību aptuveni trīs reizesatspoguļojot to, ka dažiem pakalpojumiem ir tādas īpašības, kas apgrūtina to tirdzniecību pāri robežām.
Tāpēc pastāv alternatīvas teorētiskas koncepcijas: dzīves cikla teorija, apjomradītu ietaupījumu teorija, konkurences priekšrocību teorija XX gadsimta Vernona, kā arī C. Kindelbergas un L. Velsa izstrādātā "produkta dzīves cikla" teorija kļuva plaši izplatīta. Katrs jauns produkts iziet ciklu, kas ietver ieviešanas, paplašināšanās, brieduma un novecošanas posmus, uz kuru pamata modernās tirdzniecības attiecības starp valstīm var izskaidrot gatavās produkcijas apmaiņā.
Saskaņā ar ciklu valstis specializējas vienas un tās pašas preces eksporta ražošanā dažādos brieduma posmos. Produkta dzīves cikls aptver četrus posmus: ieviešana; izaugsme; briedums; samazināšanās.
Pirmais posms ir jaunu produktu izstrāde; jauna produkta neliela apjoma ražošana; nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki; ir koncentrēta inovāciju valstī, kas ir tās monopols. Astoņdesmito gadu sākumā P. Krugmans, C. Lankasters un tendences pasaules tirdzniecībā ekonomisti piedāvāja pasaules tirdzniecības rakstura skaidrojumu, pamatojoties uz apjomradītiem ietaupījumiem.
Mēroga ekonomija ir tāda, ka vidējās ilgtermiņa izmaksas samazinās, palielinoties izlaides apjomam un samazinoties vienības cenai. Saskaņā ar šo teoriju daudzām valstīm tiek nodrošināti vienāda lieluma ražošanas faktori. Tādēļ šajos apstākļos viņiem ir izdevīgi tirgoties savā starpā ar specializāciju tajās nozarēs, kurām raksturīga apjomradītu ietaupījumu klātbūtne masveida ražošana.
Šī specializācija ļauj palielināt ražošanas apjomus un izlaist produktu par zemāku cenu. Porteris savā grāmatā "Valstu konkurences priekšrocības" ierosināja jaunu pieeju pasaules tirdzniecības attīstības analīzei. Pēc viņa domām, mūsdienu apstākļos ievērojamu pasaules preču plūsmas daļu nosaka nevis dabiskas, bet gan iegūtas priekšrocības. Savā grāmatā viņš parāda, kā firma rada un uztur konkurences priekšrocības un kāda ir valdības loma šajā jautājumā. Uzņēmuma konkurences priekšrocības slēpjas spējā ražot produktu, kas patērētājiem ir pievilcīgāks kvalitātes, cenas un pakalpojumu ziņā.
Reportāža no līdz šim nezināmas pasaules
Uzņēmuma konkurences priekšrocības ir atkarīgas no pareizi izvēlētas konkurences stratēģijas un šo konkurences priekšrocību faktoru noteicošo faktoru attiecības. Lai gūtu panākumus pasaules tirgū, nepieciešams pareizi izvēlēto uzņēmuma konkurences stratēģiju apvienot ar valsts konkurences tendences pasaules tirdzniecībā.
Pasaules akciju tirgos dažādas tendences pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās
Porteris identificēja četrus valsts opcijas ienesīguma aprēķins priekšrocību noteicošos faktorus: 1 nodrošinājums ar ražošanas faktoriem, īpaši specializētiem; 2 vietējā tirgus kapacitāte, ļaujot izmantot inovācijas mēroga efektu; 3 konkurētspējīgu piegādātāju nozaru un ar tām saistīto nozaru klātbūtne valstī, kas ražo aizstājamus produktus; 4 apstākļi valstī, kas nosaka firmu dibināšanas un vadības iezīmes, konkurences raksturu vietējā tirgū.
Valstīm ir vislielākās izredzes gūt panākumus tajās nozarēs, kur visi četri konkurences priekšrocības noteicošie faktori ir vislabvēlīgākie.
Valstij ir svarīga loma konkurences priekšrocību radīšanas procesā.
Ar savu tendences pasaules tirdzniecībā tā var ietekmēt ražošanas faktoru parametrus, iekšzemes pieprasījumu, piegādes un ar to saistīto nozaru attīstības nosacījumus, uzņēmumu struktūru un konkurences raksturu vietējā tirgū. Aplūkojot pasaules tirdzniecības struktūru Attīstīto valstu eksportā dominē sarežģītas iekārtas. Viņus neinteresē jaunattīstības valstu pārdošanas tirgus, jo sarežģītas iekārtas neietilpst šo valstu ražošanas ciklā.
Jaunattīstības valstis joprojām ir izejvielu un pārtikas produktu un salīdzinoši vienkāršu gatavo preču piegādātāji. Tajā pašā laikā attīstītās valstis ir palielinājušas savu daļu pasaules pārtikas eksportā.
Tas noveda pie jaunattīstības valstu īpatsvara samazināšanās tendences pasaules tirdzniecībā preču pasaules eksportā. Jaunattīstības valstu vēlme dažādot eksportu uz rūpniecības grupas produktu rēķina saskaras ar attīstīto valstu pretestību.
Pasaules lielākie tirdzniecības centri — vēsture un tendences
Tomēr NIS izdevās panākt ievērojamas izmaiņas eksporta pārstrukturēšanā, palielinot gatavo rūpniecības produktu, tostarp mašīnu un aprīkojuma, daļu. Izejvielu cenām pasaules tirgū ir tendence samazināties. Piemēram, ar enerģiju nesaistītu izejvielu reālās cenas no Līdz ar to pasliktinājās lauksaimniecības un minerālu izejvielu eksportētāju tirdzniecības nosacījumi. Jaunattīstības valstu mēģinājumi kompensēt zaudējumus, palielinot izejvielu ražošanu un eksportu, noved pie turpmāka cenu krituma un šo valstu ienākumu samazināšanās.
Pēc ārējo ekonomisko attiecību pārorientēšanas uz Rietumeiropu viņi sāka eksportēt lauksaimniecības produktus, patēriņa preces un izejvielas.
Preču starptautiskā tirdzniecība - Statistics Explained
Kā nopelnīt naudu, ja students interesē tirdzniecība ar Krieviju no izejvielu un enerģijas nesēju importa viedokļa. Centrālās un Austrumeiropas valstis piegādā Krievijai noteikta veida mehānismus un iekārtas, ķīmiskās preces, ieskaitot zāles. Pasaules tirdzniecības preču struktūra mainās zinātniskās un tehnoloģiskās revolūcijas, starptautiskā darba dalījuma padziļināšanās ietekmē.
Tieši zinātniskās un tehnoloģiskās revolūcijas tendences pasaules tirdzniecībā veicināja tendences pasaules tirdzniecībā pasaules tirdzniecības sfēras - elektroniskās komercijas - parādīšanos.
Elektroniskā komercija - tirdzniecība visā pasaulē. Interneta komercija, ko sauc par "jauno ekonomiku", attīstās daudz dinamiskāk nekā lielākā daļa pasaules ekonomikas sektoru.
Daudzās pasaules valstīs notiek adaptācijas process "jaunajai ekonomikai", apziņa par tās lomu tendences pasaules tirdzniecībā ekonomisko attiecību sistēmā. Tikmēr jau ir skaidrs, ka datoru un telekomunikāciju tīkli radīs elektronisku robežu starp tendences pasaules tirdzniecībā un nabadzīgajām valstīm.
Reportāža no līdz šim nezināmas pasaules
Vairumtirdzniecība ir viens no pasaules tirdzniecības veidiem. Galvenā organizatoriskā forma to valstu vairumtirdzniecībā, kurās ir attīstīta tirgus ekonomika, ir neatkarīgas firmas, kas pašas nodarbojas ar tirdzniecību.
Bet, iekļūstot rūpniecības uzņēmumu vairumtirdzniecībā, viņi izveidoja savu tirdzniecības aparātu. Tādas ir rūpniecības uzņēmumu vairumtirdzniecības filiāles ASV: vairumtirdzniecības biroji, kas nodarbojas ar informācijas pakalpojumu sniegšanu dažādiem klientiem, un vairumtirdzniecības bāzes.
Pasaules akciju tirgos dažādas tendences pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās :: Dienas Bizness
Lieliem uzņēmumiem Vācijā ir savas piegādes nodaļas, speciāli biroji vai tirdzniecības nodaļas, vairumtirdzniecības noliktavas. Rūpniecības uzņēmumi izveido meitasuzņēmumus, lai tirgotu savus produktus uzņēmumiem, un tiem var būt savs vairumtirdzniecības tīkls.
Tiek izmantotas tiešas saiknes starp ražošanu un mazumtirdzniecību, apejot specializētās vairumtirdzniecības firmas. Tomēr vairākos gadījumos ar mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuri pērk preces no attiecīgā rūpniecības uzņēmuma, pārpilnību un plašu teritoriālu koncentrāciju, ja nepieciešama ievērojama pēcapstrādes apstrāde, tieša saziņa nav piemērota.
Vertikālās "līguma veida" asociācijas ir plaši izplatītas - kad rūpniecības koncerns apvienojas ar tirdzniecības firmām. Pēdējie sāka attīstīt citus integrācijas veidus, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumu kooperatīvās apvienības. Vēl viena "ķēdes uzņēmumu" forma - "brīvprātīgās ķēdes" - līgumiska saziņas forma starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības firmām, vienlaikus saglabājot "ķēdes" dalībnieku neatkarību.
